Ceturtdien, 7. aprīlī kafejnīcā „Taka” valdīja mitras zemes smarža un vispārējs entuziasms, kamēr Ieva aizrautīgi stāstīja interesentiem par Latvijā vēl salīdzinoši maz zināmu kustību – partizānu dārzkopību.
Vārds guerilla (partizāns) ir cēlies no spāņu valodas un nozīmē „mazs karš”, ar ko arī nodarbojas partizānu dārzkopība, izcīnot mazas cīņas ar tehnoloģiju attīstības dēļ noplicinātu augsni, pārāk skopi un vienmuļi apzaļumoto pilsētvidi, kā arī pret iedzīvotāju nolaidīgo attieksmi pret zemi.
Par šīs kustības pionieriem tiek uzskatīta Liza Kristija, kura 1973. gadā Ņujorkā ar kaimiņiem pamestā apvidū iekopa dārzu, kurš šobrīd ir oficiāli pasludināts par komunālo dārzu, kā arī japāņu zemkopis un filozofs Masanobu Fukuoka, kurš ieviesa „naturālo dārzkopību”, kā arī izgudroja partizānu dārzkopības galveno ieroci – sēklu bumbas, kuras satur augiem nepieciešamās uzturvielas, ļaujot atdzīvināt par tuksnešainu un neauglīgu vidi.
Partizānu dārzkopības pamatā ir dažādas idejas, jo katrs ar to nodarbojas citas motivācijas vadīts, bet rezultāts ir krāšņāka, veselīgāka un daudzveidīgāka pilsētvide. Tā kā šāda darbība balstās tīri uz indivīdu iniciatīvu, tā ir veids, kā cilvēkiem pašiem organizēties, sadarboties un arī pasludināt savas pilsoņa tiesības – ja kāds zemes īpašnieks ir palaidies slinkumā un ļauj augsnei iet zudībā, pāris sēklu bumbas spēj atgriezt tajā dzīvību, kā arī palīdzēt uzturēt vides daudzveidību, kuras nozīme bieži (it sevišķi pilsētu apzaļumošanas plānošanā) netiek ievērota. Partizānu dārzkopībai var pievērsties jebkurš – gan jaunieši, gan pensionāres, gan deputāti uzvalkos – tā var būt gan protests pret kapitālistisko iekārtu, gan veids, kā pievērst uzmanību vides problēmām, gan vienkārši patīkams pārsteigums pilsētas iedzīvotājiem, kuri kādu dienu ierauga ielas malā saulespuķes.
Sēklu bumbu pagatavošana arī izrādījās varen jestra un tīri vienkārša – samaisot mālus ar zemi un kompostu (pēc vajadzības pievienojot nedaudz ūdens) jāsamīca viendabīga masa, no kuras tad veido nelielas bumbiņas, kurās iemīca aptuveni desmit dažādas sēkliņas. Kad bumbiņas ir sakaltušas, tās var iet un izmētāt vietās, kur šķiet, ka pietrūkst zaļuma un krāsu – ieteicams gan izmantot Latvijas augu sugas, kā arī viengadīgus augus ar plānu sēklapvalku, lai augi pārāk neizsējas nākamajā gadā un nenomāc dabisko floru. Tālākai interesei var iemest aci www.latvijasdaba.lv un www.guerillagardening.org
Ieskatam, kā tas viss notika, fotoreportāža šeit: http://easyget.lv/foto/gallery/2882/
